Ventspils muzejā no 16. jūnija skatāma izstāde «Eksotiskās medības pilī»

Author: Ventspils muzejs
Source: Ventspils muzejs

Tērpi un aksesuāri no Aleksandra Vasiļjeva fonda kolekcijas. Zvēri no Ventspils muzeja un privātkolekcijām. Izstāde skatāma no 16. jūnija Ventspils muzejā Livonijas ordeņa pilī, Jāņa ielā 17.

Medības aizlaikos tika saistītas ar izdzīvošanu un pārtikas sagādi, taču mūsdienās medības var saistīt arī ar īpašu tērpu vai aktuālu akcentu medībām. Ventspils muzejā, Livonijas ordeņa pilī, skatāmajā izstādē savijušās vairākas izstādes nosaukumā Eksotiskās medības nojaušamās tēmas – zvēri kā medījumi, īpašie medību tērpi un aksesuāri, kurus iedvesmojusi eksotiska fauna. Izstādē būs skatāmi vairāk nekā piecsimt dažādu aksesuāru, kas saistīti ar medību tēmu un ap trīsdesmit tērpu, kuros būs iespēja izsekot medību modes tendencēm, sākot ar 19. gs. 70. gadiem līdz pat 20. gs. 60. gadiem. Izstādes vidi bagātinās dažādi gan vietējās faunas, gan eksotisku zvēru izbāzeņi no Ventspils muzeja krājuma un privātkolekcijām.

Reklāma

Aleksandra Vasiļjeva fonds par izstādes tēmu vēsta sekojošo:

"Jau izsenis visas cilvēces attīstības laikā medības ir bijusi vīriešu nodarbošanās. Protams, aizlaikos nebija īpašu medību apģērbu, un mednieka galvenais uzdevums bija saplūst ar apkārtējo vidi. Medniekam bija jābūt nemanāmam.

Taču vēlākos laikos, medības kļūst par izklaides, nevis izdzīvošanas veidu. Tā laika aristokrātiem nerūpēja, cik rubeņu bija nošauts, un viņi neskaitīja noķertās meža irbes, viņus satrauca tikai viens – kā labāk pavadīt brīvo laiku. Sāk parādīties medību apģērbs, kas gūst izplatību ne tikai starp kungiem, bet arī starp kalpotājiem un dzinējiem, kas medībās dodas tērpti livrejās. Paslēpties mežā šādā apģērbā nebija iespējams. Parasti šāds apģērbs bija muižnieka ģerboņa krāsās, un cilvēks tajā bija pamanāms jau no tālienes.

17., 18. gs. medību kostīma dominējošā krāsa bija sarkanā. Varētu domāt, ka tik košas krāsas kostīms var aizbiedēt zvērus, toties ikviens varēja justies drošs, zinot, ka nekļūs citam medniekam par mērķi. Apģērbu nēsāja spilgtu, darinātu no samta vai vilnas, ar izšuvumiem vai zelta apdari. Dāmas devās medībās parūkās un lielās cepurēs, kas bija rotātas ar spalvām, kā baleta Žizele medību ainā. Tādi izbraucieni drīzāk atgādināja pikniku dabā, nevis medības. Medības balstījās uz dzinējiem ar suņiem, bet kungiem atlika vien saskaitīt trofejas.

Īpaši populāri bija tā saucamie medību aksesuāri  - patronjostas, somas, kas nereti tiek izšūtas stikla pērlītēm.  Pakāpeniski, jau 19. gadsimtā, mode no spilgtajām krāsām sāka pāriet uz dabas toņiem. 19. gs. beigu medību kostīms sasaucas ar austriešu-ungāru tautas tērpu tēmu. Par ļoti modernu tiek uzskatīts audums, kuru dēvē par lodenu. Tas ir blīvs vilnas audums pelēkzaļā tonī, no kura tiek šūdinātas medību virsjakas, bikses un mēteļus. Šis audums kļuva par medību kostīma simbolu 19. gadsimta beigās.

20. gadsimtā šūšana no individuālās pārvēršas par masveida. Parādās specializēti veikali, kuros mednieki var iegādāties gatavo apģērbu. Šāds apģērbs, protams, ir vienkāršāks piegrieztnes ziņā, tam trūkst individualitātes un tas tuvinās militārajam stilam. Haki krāsa mednieku apģērbu padara līdzīgu militārajai kamuflāžai.

20. gadsimta otrajā pusē modē nāk fotomedības. Cilvēki, tērpušies aizsargkrāsas apģērbā, dodas dabā nevis, lai nogalinātu zvēru, bet gan lai iemūžinātu to ierastajā uzturēšanās vidē."

Izstāde Ventspils muzejā būs skatāma no 2017. gada 16. jūnija līdz 25. septembrim.

To publish this article please contact BalticTravelnews.eu editorial board