Ceļotāja stāsts: sapnis par Ņujorku piepildījies [1]

Author: Elīna Elisa Zālīte
Source: Elīna Elisa Zālīte

Savu stāstu konkursam pieteikusi Elīna Elisa Zālīte, kas paviesojusies Ņujorkā, ASV.

Vai zini to sajūtu, kad kvēlākais sapnis piepildās? Es zinu!

Reklāma

Esmu meitene no laukiem. Vienmēr ticēju, ka ceļošana ir bagātajiem, izredzētajiem un tiem, kam ļoti paveicies. Tagad pilnīgi noteikti varu apgalvot pretējo – tas ir ikvienam. Ceļošana padara tevi bagātu, gudru un brīvu.

Jau pirms vismaz septiņiem gadiem es tikai ar mazu prāta nostūrīti iedomājos, cik skaisti gan būtu redzēt Ņujorku ne tikai uz ekrāna, bet dzīvē. Pāris gadus vēlāk jau iedomājos, ka tas man savā dzīvē noteikti ir jāizdara. Taču kā jau nepacietīgai būtnei mans termiņš sāka sarukt. Pirms trīs gadiem biju nolēmusi – 2015. gadā es speršu kāju ASV zemē, lai tur vai kas. Jau pāris gadus ceļošana bija kļuvusi par neatņemamu manas dzīves sastāvdaļu, tāpēc cerība, ka man izdosies bija liela.

Jau nopērkot aviobiļeti, nespēju noticēt, ka mans sapnis ir pietuvojies realitātei. Atpakaļceļa vairs nebija! Budžets bija ierobežots, taču pateicoties iepriekšējā gada ceļojumam uz Parīzi biju ieguvusi draugus Ņujorkā. Vēlāk izrādījās, ka netālu no Ņujorkas dzīvo arī mana draudzene. Viss sakārtojās tā, lai ceļojums realizētos.

Es un mans puisis ieradāmies Ņujorkā 4.septembrī. Bija melna nakts un pēc stundas brauciena metro nonācām Augšmanhetenā jeb precīzāk Hārlemā. Nākamajā rītā pēc kārtīgām amerikāņu brokastīm (burgera, protams) devāmies iepazīt šo milzu pilsētu. Laiks Ņujorkā skrien bezgala ātri. Pirmajā dienā apskatījām Čelsijas tirgu, Kerijas Bredšovas slavenā trepes, devāmies ar prāmi uz Statenailendu, pa ceļam apskatot Brīvības statuju. Vakariņas nopirkām ielas stendā un ēdām Volstrītā sēžot uz kāpnēm.

Nākamajā dienā apskatījām Bruklinas tiltu, kas dzīvē ir krietni lielāks nekā šķita. No Bruklinas lieliski varēja redzēt Manhetenas slavenākās augstceltnes. Īpaši izcēlās finanšu centrs, kurš drīzumā iegūs savu dvīni. Pusdienojām China Town rajonā, kur savi sajusties kā ķīniešu filmas uzņemšanas laukumā. Pa ceļam uz naksnīgo Time Square piestājām pie Gludekļa ēkas un Macy's lielveikala.

Time Square mūs žilbināja ar savu hipnotisko šarmu. Divdesmit minūtes nosēdējām uz kāpnēm skatoties reklāmas milzīgajos monitoros.

Nākamajā dienā ar draugiem vēlreiz paskatījāmies uz Time Square, bet nu jau dienasgaismā. Pēc tam devāmies piknikā slavenajā Centrālparkā. Neveselīgās, bet ļoti gardās uzkodas pavadīja dzīvā mūzika un ielu mākslinieku priekšnesumi. Apmeklējām Dabas vēstures muzeju un pēc sasveicināšanās ar dinozauriem vēlreiz pagulējām parka zālītē. Atguvuši spēkus devāmies uz pēdējo un svarīgāko apskates objektu – Rockefeller centru. Mūsu mērķis bija doties uz ēkas 70. Stāvu un beidzot ieraudzīt Manhetenu visā tās godībā. Izkāpjot no lifta mums aizsitās elpa un sažņaudzās sirds. Lai cik jauki bijām pavadījuši laiku visas iepriekšējās dienas, šis pārspēja visu. Mums priekšā pavērās stiklota siena, pa kuru jau varējām redzēt mežonīgos betona džungļus. Mūs vilināja āra platforma, tāpēc kāpām arvien augstāk. Vārdi vairs nebija vajadzīgi. Sajutos kā mazs puteklītis šīs varenības priekšā. Miljardiem gaismiņu mirdzēja uz ielām kā tumsā izkaisītas zvaigznes. Beidzot tas viss šķita pa īstam. Ņujorka mums ļāva atvadīties godam. See You Soon, my Love!

To publish this article please contact BalticTravelnews.eu editorial board