Ceļotāja stāsts: Āzijas valdzinājums

12.01.2016 06:15

Photo: Ginta Sebre

Author: Ginta Sebre
Source: Ginta Sebre

Savu stāstu konkursam pieteikusi Ginta Sebre, kas padevsies valdzinājumam un piepildījusi savu sapni, apceļojot Dienvidāziju.

Bohēma, cilvēki, laime, planktoni, saule - tā piecās asociācijās varētu raksturot manu šī gada oktobri un novembri Dienvidāzijā. Pirmo reizi rakstot šīs asociācijas laimi netīšām uzrakstīju divreiz, nejaušība?

Reklāma

Tas sākās ar spontānu lēmumu kādā jūlija naktī, kad tika iegādātas biļetes uz Bangkoku. Kad vēl, ja ne tagad! Jau sen biju sapņojusi par Āzijas ielikšanu savā ceļotāja čemodānā, bet vienmēr patraucēja kāds tuvāks, lētāks, ērtāks galamērķis. Jāatzīst – kļūdījos, izmaksu ziņā Āzija ir tik pat aizsniedzama kā Eiropa.

Pirmā un pēdējā

Haotiska satiksme, ielu tirgotāji un iepirkšanās centri viss sajaukts kopā kā asa Tom Yam zupa. Bangkoka – pirmā un pēdējā pietura vairumam Dienvidāzijas ceļotāju, arī man. Patīkami iepazīties, patīkami atvadīties. Apceļojot Taizemi ievērosiet, ka iepazīšanās un atvadīšanās no Bangkokas notiks vairākkārt, visi ceļi ved atpakaļ uz galvaspilsētu.

Two hours

"Two hours," viņa teica un uz sekundi mūsu acu priekšā noplivināja karti. "Tas ir vienkārši - airējiet pa kreiso ieteku, nokļūsiet jūrā, jums labajā pusē būs otra ieteka, pa kuru nokļūsiet atpakaļ šeit. Two hours."

Salīduši četros kaijakos uzsākām airēšanos, kas izvērtās par piecu stundu ilgu, nogurdinošu, bet neticami skaistu nomaldīšanos jūrā. Neticami skaistu? Jā, jo pirmo reizi dzīvē redzēju spīdošos planktonus. Jebkur, kur iegremdējam airus tumšajos ūdeņos, mūsu laivas apskāva šo okeāna zvaigznīšu tūkstoši. Labākā apmaldīšanās ever!

Kafija Vjetnamā

Divi vācieši, kurus satiku pavisam nopietnā beer pong čempionātā Phi Phi salās, uzaicināja uz Vjetnamu. Saklausījusies ceļotāju stāstus, padevos vilinājumam. Mani iespaidi trīs teikumos:

Starp kafejnīcām un franču arhitektūras ēkām jebkurš Eiropietis nedaudz sajutīsieties kā mājās.

Braucot cauri ciematiem, kur baltais cilvēks visticamāk nav licis kāju kopš 1975. gada, jūs pavadīs vieni no draudzīgākajiem "Hello!" ko būsiet dzirdējuši. Kalni, ciemi un tukšās paradīzes pludmales ko redzēsiet ceļā jūs pārsteigs.

Ar divām nedēļām nepietiek lai apskatītu šo apbrīnojamo, vēl tūristu neiekaroto valsti, bet ar to pietiek lai iemīlētos. Pirmais randiņš ir izdevies, pieķeršanās no pirmā acu skatiena, un tā kafija...

Pazaudēt un atrast

Piekto un šoreiz pēdējo reizi šo divu mēnešu laikā ierodos Bangkokā. Atlikušas sešas dienas līdz ceļojuma noslēgumam. Plāns parastais – suvenīri, augļu deva atlikušajam gadam un pēdējo bātu iztērēšana. Tomēr viss beidzās (jeb sākās) pavisam citādi.

Taksists, no English, dusmas un mana mugursoma ar visu kas man pieder, izņemot vērtslietas, ir prom. Sēras pēc mantām ilga 24 stundas, bet tad es aptvēru ko daru un ziniet... es nopirku autobusa biļeti uz Chang Mai, pēc tam uz Lopburi (mērkaķi, daudz mērkaķu) un izbaudīju vienu no laimīgākajiem brīžiem šo mēnešu laikā:

Sev visapkārt es redzu cilvēkus, kam nav nekā, ja palaimējies – jumts virs galvas, bet viņi ir laimīgāki kā es jebkad esmu bijusi. Un pēkšņi es saprotu, kas izraisa fenomenu angliski dēvētu par "Asia Travel Bug" – tā ir iespēja dzīvot tagadnē. Man nav somas, nav iemīļoto drēbju un suvenīru, bet kā tas ietekmē šo brīdi? Cilvēki smaida, es smaidu pretim, spīd saule un ārā ir fantastisks laiks, lai dotos izbraucienā ar motorolleri. Nekas nav svarīgāks par šodienu!