Vai Everests pamazām pārvēršas par pasaulē visaugstāk esošo miskasti? (video)

Author: Santa Bivbāne
Source: Baltictravelnews.com/cnn.com

Everests jeb Džomolungma ir augstākā kalna virsotne uz Zemes. Tā atrodas uz Nepālas un Ķīnas (Tibetas) robežas Himalajos. Virsotnes augstums ir 8848 metri virs jūras līmeņa un tā ir viena no pasaules 14 virsotnēm, kuru augstums pārsniedz 8000 metrus.

Līdz 1852. gadam cilvēce nezināja, ka Everests ir pasaules augstākā virsotne. Tajā laikā tika Indijā noritēja viens no lielākajiem zinātniskajiem pētījumiem pasaulē - Lielā Trigonometriskā Indijas uzmērīšana, un tika noskaidrots, ka "Virsotne XV" (angļu: Peak XV), kā tā tajā laikā bija zināma Rietumu pasaulei, ir augstākā pasaulē. 1856. gadā mērnieks Endrū Vo pabeidza pirmo virsotnes augstuma mērīšanu, un mērījumi uzrādīja, ka tā ir 8848 m augsta. 1865. gadā "Virsotne XV" par godu britu mērniekam seram Džordžam Everestam, kas vadīja Indijas uzmērīšanas darbus, tika nosaukta par Everestu.

Reklāma

Pirmie vīrieši Everesta virsotni 1953. gada 29. maijā sasniedza jaunzēlandietis Edmunds Hilarijs un šerpa Tenzings Norgejs, bet pirmā sieviete Everestā uzkāpa 1995. gadā. Tā bija Apvienotās Karalistes pārstāve Elisone Hārgrīvza. Savukārt visvairāk — 21 reizi — virsotnē ir uzkāpis Apa Tenzings.

Ar katru gadu palielinās to kalnos kāpēju skaits, kas grib sasniegt vilinošo Everesta virsotni un to skaits neglaimo virsotnes apkārtējai videi. Atstātie atkritumi sasniedz kritisku apjomu – kalnu kāpēji nometnes vietās atstāj savas teltis, tukšus skābekļa baloniņus, salauztus kāpšanas atribūtus un daudzas citas lietas, nemaz nerunājot par sadzīviskajiem atkritumiem. Kūstošo ledāju ūdeņi atkritumus ieskalo kalnu strautos un nes lejup. Bet ceļinieku radītais fekālais piesārņojums bāzes nometnē ir tik prātam neaptverams, ka tā pārstrādei uzstādīta īpaša biogāzes ražotne.

Ir skumji atzīt, bet atkritumi mērāmi tonnās. Gan Tibetā, gan Nepālā Ieviesti dažādi pasākumi, kas tendēti uz atkritumu samazināšanos. 2018. gada aprīlī Tibetā tika veikta lielā Everesta tīrīšana, kuras laika tika savāktas 8.5 tonnas atkritumu. Savukārt Nepālas pusē tiek īstenotas programmas, kuras regulē Sagarmathas piesārņojuma kontroles komiteja. Un tomēr – par spīti šiem pasākumiem, ieviestajām soda sankcijām, kalnos kāpēji bieži vien ignorē nosacījumus un nepārdzīvo, ja jāšķiras no prāvas soda naudas, kas ir sīkums uz kopējām izmaksām, kas jāveic, dodoties kalna virsotnē.

Mūsdienās kalnos kāpēju fiziskā sagatavotība kļūst vājāka, bet aprīkojums - dārgāks. Tādēļ tie liek pie augstkalnu apstākļiem pieradušajiem pavadoņiem - šerpām - gan augšup, gan lejup nest visu smago aprīkojumu, neatstājot daudz vietas radīto atkritumu nonešanai pakājē.

To publish this article please contact BalticTravelnews.eu editorial board