Author: Santa Bivbāne
Source: BalticTravelnews.com/smartertravel.com
Nav noslēpums, ka
Skandināvijas valstīs dzīves līmenis ir ļoti augsts un arī iedzīvotāji
ir vieni no laimīgākajiem pasaulē. To palīdz panākt pārdomātā
likumdošana, kas nereti atļauj cilvēkam darīt visu, ko tas vēlas - kamēr
vien tas netraucē citiem un apkārtējai videi.
Viens
no šādiem likumiem Zviedrijā ir "Allemansrätt" ("Allemannsretten"
norvēģu valodā un "Jokamiehenoikeus" somu valodā), kas burtiskā nozīmē
"katra cilvēka pamattiesības". Likums, cita starpā, nosaka ka katram
cilvēkam ir tiesības uz dabu, tiesības uz dabas doto (ogas, sēnes,
zivis, nomedītā gaļa), kā arī iespēju savu telti novietot jebkur, kur
vien vēlies - kamēr tas netraucē citus. Protams, nemaz nerunājot par to,
ka arī iet vari kur vien deguns rāda.
Reklāma
Daudzi šo likumu dēvē
par "tiesībām klejot", jo likums atļauj ēst, gulēt un iet teju jebkur.
Un šajās trīs valstīs patiešām ir kur klejot - Norvēģijā ir 450 tūkstoši
ezeru, Somijā - 180 tūkstoši, bet Zviedrijā - ap 100 tūkstošiem. Visas
trīs valstis sedz 35 - 65% meži.
Visi trīs likumi, kas ir
spēkā jau no vikingu laikiem, paredz, ka vari doties pāri pat
privātīpašumam, ja vēlies to šķērsot kājām, ar zirgu, slēpēm, riteni vai
laivu. Tāpat vari arī savu telti uzcelt privātīpašumā, ja vien tas
netraucē īpašniekam (nav pietiekami tuvu viņa mājai) un neuzvedies
skaļi.
Likumi ir domāti, lai pasargātu klejotājus - jo Skandināvijas valstīs reti ir manāmas privātīpašuma zīmes.
Tomēr šie paši likumi arī nosaka, ka aiz sevis nedrīkst neko atstāt (atkritumus), jārūpējas par dabu, to nedrīkst postīt.
To publish this article please contact BalticTravelnews.eu editorial board