Photo: Pixabay.com/jorono
Author: Santa Bivbāne
Source: Baltictravelnews.com
Simts… tas ir daudz vai maz? Cilvēka mūžs simtgadē mirdz sirmā sudrabā, bet dižozols šai vecumā pieņemas spēkā. Gribas ticēt, ka Latvijas brīvajai un neatkarīgajai valstij šis ir tikai sākums. Ka mūsu bērni, mazbērni, mazmazbērni un viņu bērni būs mūsu turpinājums un spēs nodot Latvijas brīvības garšu no paaudzes paaudzē. Un mūsu uzdevums ir stāstīt, kāda ir bijusi šīs brīvības cīnītāju cena, ko tie atdevuši gaišākas nākotnes vārdā.
Mums vajag stāstīt stāstus par zemes dzīlēm un asins balsi, kas saukusi mūsējos, kuri cīnījušies par tagadni, bet nav nākuši atpakaļ. Par tēvu saknēm, kas vijušās gadsimtiem ilgi, bet pielāgojušās laikam, kas rit. Stāstus par viļņiem, ko šķeļ Kolkas rags. Par tīru mīlestību, kas dzimst, bet reizēm liktenīgi iet garām. Par ģimeni un piederību it visam, kas gadu simtos noticis. Par stellēm, kas ritmiski auž audekla pavedienus. Par rīta rasu, kas trausli un gaistoši skauj zāles stiebrus un sajūtas miglas rītos.
Reklāma
Ne jau ar mums Latvija ir sākusies un ne ar mums Latvija izbeigsies. Mūsu tēvos tā sākusies, mūsu bērnos tā nebeigsies. Latvija ir ideja, kurā mēs visi spoguļojamies. Mēs esam Latvijas nesēji. Mēs nesam baltu ideju. Nemirstīgu kā akmeņi. Mainīgu kā ūdeņi. Bezgalīgu, kā debesis...
Mēs esam Latvija! Lai mums izdodas būt brīviem un stingri turēties stipros vējos, kas reizēm nāk pāri Latvijai!
Daudz laimes 100. Dzimšanas dienā!
To publish this article please contact BalticTravelnews.eu editorial board