Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīca , baznīcas

Klusā nostūrī noslēpusies Sv.Marijas Magdalēnas baznīca – tās gaišais stāvs uzrunā ikvienu, kas ieklīdis šajā Vecrīgas rajonā. Cita pasaule – klusa, rāma, apgarota. Nav ne miņas no citur valdošās kņadas. Sv. Marijas Magdalēnas katoļu baznīca Rīgā ir īpaša ar to, ka tajā visi dievkalpojumi, izņemot svētdienas divas Svētās Mises, notiek latgaliešu valodā, latviešu valodas reģionālajā dialektā.

Pirmsākumos  Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīca bijusi koka baznīca, kas celta ap 1260. gadu kā cisterciešu sieviešu ordeņa klosterbaznīca, leģenda vēsta, ka tā uzcelta par godu pirmajai kristītajai pagānei, godājamu līvu ģimenes meitenei.

Pēc tam – mūra dievnams, kas Krievijas caram Pēterim I iebrūkot Rīgā, smagi cieta. Baznīca tika atjaunota un uzticēta pareizticīgajiem, bet kopš 1922. gada tā nodota katoļu konfesijai kā katoļu bīskapa rezidences vieta.

Svētās Marijas Magdalēnas mūra baznīca uzcelta XIII gadsimta nogalē cisterciešu stilā, vienkāršā iekšējā un ārējā veidojumā. XIV un XV gadsimtā baznīca tika paplašināta, bet 1591. gadā, Jezuītu ordeņa kalpošanas laikā, tajā tika izdarīti liela mēroga remonti: ielikti jauni logi, parādījās jauni gleznojumi. Tāds šis dievnams saglabājās līdz pat 1710. gadam, kad no tā pāri palika tikai mūri. Atjaunotā baznīca līdz pat XIX gadsimta beigām jau pareizticīgo uzraudzībā piedzīvoja vairākas pārbūves.

Savukārt no 1924. līdz 1939. gadam pēc arhitekta Medlinga projekta tā tika piemērota katoļu kulta vajadzībām. Turklāt pareizticīgo piebūvētais torņa jaunais stāvs bija sācis plaisāt. Tas tika nojaukts un torņa smaile miniatūrā tika izveidota pēc Svētā Jēkaba katedrāles torņa parauga.