Author: Artis Spertāls
Source: BalticTravelnews.com/travelandleisure.com
Negadījumi ir daļa no mūsu cilvēcīguma - un, lai arī aviācijā negadījumi gadās īpaši reti (tiek veikti visi priekšdarbi, lai izvairītos no negadījumiem), arī aviācijā ik pa laikam "kaut kas" notiek. Līdz ar to dabīgs ir jautājumi - kas, kur, kad un kā.
Statistiski runājot aviācija ir visdrošākais pārvietošanās veids. Jums ir lielāka iespēja iet bojā ar sirdstrieku lidojuma laikā nekā iet bojā dēļ tā, ka ar lidmašīnu rodas tehniskas ķibeles. Un jā, tieši šāda veida lietas (veselības problēmas, neuzmanība u.c.) ir biežākais iemesls, kāpēc cilvēki iet bojā lidojuma laikā. Statistiski runājot ir aptuveni 1 pret 9821 iespēja iet bojā lidojuma laikā - taču vairums šo gadījumu atgadās, kā jau minēts, ceļotāju pašu veselības problēmu dēļ.
Reklāma
Ar šādu statistiku klajā nācis aviācijas gigants Boeing, kas arī analizējis datus tālāk... Vai zini, ka 48% no lidaparātā bojā gājušajiem, iet bojā tieši lidojuma pēdējās 15 minūtēs - tad, kad lidmašīna nolaižas? Un jā, nosēšanās aizņem tieši 4% no lidojumu kopējā vidējā laika...
Otrs bīstamākais lidojuma periods ir pacelšanās un tam sekojošā augstuma uzņemšana - šajā periodā norisinās aptuveni 13% no negadījumiem, kuros iesaistīta cilvēka nāve. Līdz ar to varam secināt, ka 15 minūtes pēc pacelšanās līdz pat brīdim, kad stjuarti paziņo, ka "grasāmies nosēsties, lūdzu piesprādzēties", lidmašīnā varam justies drošāk nekā savās mājās.
Runājot par lidmašīnu katastrofām - statistiskā iespējamība, ka tāda notiks, praktiski vispār neeksistē - ja jūs katru dienu, visu dienu lidotu ar lidmašīnu, pirmā katastrofa, kuru jūs piedzīvotu, notiktu pēc 19 tūkstošiem gadu. Un pat ja tāda notiktu, ir visai liela iespējamība, ka jūs to izdzīvotu - īpaši, ja sēdētu lidmašīnas aizmugurē, vidējā sēdvietā.
Šajās situācijās gan īpaši svarīgi ir zināt, kur lidaparātā atrodas tuvākā avārijas izeja, kā arī veikt visas darbības, kuras demonstrē stjuarti.
To publish this article please contact BalticTravelnews.eu editorial board