LIELĀ INTERVIJA: Esam ciemos pie restorāna «Mamma Pasta» direktores Olgas Buhalovas

LIELĀ INTERVIJA: Esam ciemos pie restorāna «Mamma Pasta» direktores Olgas Buhalovas

2018. gada 4. oktobrī itāļu restorānam "Mamma Pasta" Vecrīgā apritēja divi gadi un to vada direktore Olga Buhalova. Restorānu "Mamma Pasta" iecienījuši gan vietējie apmeklētāji, gan atklāj aizvien jauni tūristi no Itālijas. No apmeklētājiem – ārzemju tūristiem – 70% šeit nāk tieši itāļi, kas "Mamma Pasta" ir viens no izcilākajiem novērtējumiem.

BalticTravelnews.com: Itāļu virtuve ir klasika un, mūsuprāt, saprotama gan Latvijas iedzīvotājiem, gan tūristiem. Vai tā ir?

Olga Buhalova: Ceļojumos cilvēkiem noteikti atpazīstamākais zīmols ir McDonalds, bet itāļu virtuvi noteikti pazīst un meklē ne mazāk. Tā ir visur pasaulē! Pica un pasta ieņem pirmo vietu sarakstā, ko cilvēki vēlas ēst itāļu restorānos.

BalticTravelnews.com: Ar ko izskaidrojama minēto ēdienu popularitāte?

Olga Buhalova:  Tie ir viegli pagatavojami, garšīgi. Vienīgais, ar ko var nopirkt viesu atzinību, ir ēdiena kvalitāte. Ja māk izvēlēties īstos produktos, tos garšīgi pagatavot, tad ar garantiju, ka restorānu apmeklēs gan tūristi, gan vietējie. Viesu loks ar laiku tikai paplašinās. Tas ir itāļu virtuves pluss.

BalticTravelnews.com: Bieži vien esam publicējuši ziņas par itāļu satraukumu, ka picas cep gandrīz jebkurš, kam ienāk prātā. Vai jums ir stingri uzrakstīta un autentiska picas recepte? Vai tomēr improvizējat?

Olga Buhalova: Arī ne katrs itālis pareizi gatavo picu. Ja grib iemācīties cept īstu itāļu picu, jāaizbrauc uz kādu mazu Itālijas ciematiņu un jāpalūdz, lai iemāca! Itāļu picām ir savi standarti, kādai jābūt mīklai, pildījumam. Ja citviet pasaulē ir picas ar cīsiņiem un citiem subproduktiem, tad Itālijā nav pieņemami šādi gatavot picu. Ja nu vienīgi tajā Itālijas daļā, kur jūtama Vācijas ietekme. Itālijā ir picu klasika, kādas 10 pamatā ir visur, bet pārējais katra reģiona izpildījums. Ir gadījumi, kad picēriju atver kādas citas tautības pārstāvis, loģiski, ka viņš liek picā to, kas viņam garšo. Tā pirms diviem gadiem Itālijā kļuva populāra pica ar kebabu, kas, protams, itāļiem nav raksturīgi.

Jā, picu Itālijā var papildināt ar Prošuto jeb Parmas šķiņķi, speķi, malto gaļu. Katram reģionam ir sev raksturīgās picas. Piemēram, picas ar jūras veltēm neatrast ne Boloņā, ne Toskānā, ne Lombardijā. Tur būs picas tikai ar gaļu. Tie ir gaļas reģioni, un tur, faktiski, tikai var baudīt lazanju. Nekad nebūs tā, ka visos Itālijas reģionos gatavos vienādi. Turklāt katram šefpavāram būs sava recepte un picai - sava garša. Būtībā uz Itāliju jābrauc vairākkārt, lai varētu sākt diskutēt par turienes ēdieniem.

Restorāna "Mamma Pasta" ēdienkartē ir izveidota picu klasika, tikai nedaudz pielāgojot mūsu gaumei.

BalticTravelnews.com: Kā Jūs iedvesmojaties itāļu virtuves ēdienkartes veidošanai? Vai dodaties arī pēc pieredzes uz Itāliju?

Olga Buhalova: Itāliju apmeklēju biežāk nekā dzimto Krāslavu. Vismaz reizi divos mēnešos es dodos uz Itāliju, kur kādas četras, piecas dienas pavadu kādā no reģioniem, katrreiz apmeklējot citus ciematus, citas pilsētas. Man nepatīk tūristu populārās vietas, tādēļ izvēlos mazos miestiņus. Tur ir vēl īstais itāļu gars, tikpat kā nav tūristu. Ēdiens tiek gatavots tā, lai saglabātu tā vēsturisko garšu – gatavotu itāļiem. "Mamma Pasta" arī galvenokārt izmantojam senās Itālijas receptes, nevis pārņemtas no Romas, Milānas vai Veronas jaunākajām virtuvēm.

Mums ir bijis gadījums, kad kāds vietējais apmeklētājs sāk skaidrot, ka viņš ir bijis Milānā, Itālijā, zina turienes picas garšu, un mums tāda neesot. Teicu, ka mums tieši ir īstā picas garša, jo lielpilsētas centrālajā laukumā picas šķēle par 3,- Eiro noteikti nav autentiska. Cik zinu, tad tūristu vietās pasniedz tikai atkausētās picas.

BalticTravelnews.com:  Picas gatavošana ir sieviešu vai vīriešu darbs?

Olga Buhalova:  Itālijā 90% gadījumu picas mīklu gatavo un mīca vīrieši, jo darbs nav viegls. Mīklā jāieliek spēks, lai tā izdodas tāda, kādai tai vajadzētu būt. Sievietes vairāk palīdz ar pildījuma gatavošanu.

BalticTravelnews.com:  Ja mājās gribam pagatavot picu, kas jāņem vērā par miltiem?

Olga Buhalova: Jābūt augstākā labuma kviešu miltiem. Nedrīkst ņemt kaut kādus pelēkus miltus. Jā, Latvijā Dobeles milti, milti "Hercogs" ir ļoti labi. Savulaik saskāros ar to, ka bija arī nekvalitatīvi vietējie milti, bet tagad vairs tā nav.

BalticTravelnews.com: Kādu eļļu labāk lietot picas mīklai?

Olga Buhalova:  Tikai un vienīgi olīveļļu! Ja iespējams, tad labāk augstākā spieduma. Pica tad arī saglabāsies ilgāk mīksta. Var izmantot arī otrā spieduma olīveļļu, bet mīklai būs jau cita garša, krāsa, konsistence.

Mēs paši ļoti daudz produktus ievedam no Itālijas, jo tādējādi samazinām risku, ka tie būtu nekvalitatīvi. Tikai reizēm, ja pietrūkst izejvielas, nopērkam no kāda Itālijas produktu importētāja.

BalticTravelnews.com: Itālijā jau arī sieri ir dažādi, bet kādu sieru picai labāk izvēlēties Latvijā?

Olga Buhalova:  Tradicionālais itāļu siers mocarella Itālijā ir plašāk izmantotais, bet arī tur citi jauc ar dažādiem sieriem. Taču tas notiek tikai vietās, kur vēlas samazināt izmaksas. Mēs izmantojam tikai mocarellu, jo gribam, lai cilvēkiem garšo. Tie, kuri picas ēd regulāri, ļoti viegli atšķir, ar kādu sieru vai citām sastāvdaļām pica gatavota. Citreiz izpētes nolūkā apmeklēju dažādas picērijas Rīgā. Kad atnes picu, bieži vien secinu, ka izmantots sieru sajaukums, bet ne jau ar mocarellu jauc, bet Krievijas sieru utml.

Arī Latvijā ražotais mocarella siers tomēr ir citādāks, jo sakarsētam tam ir jāstaipās. Itālijā mocarellas siera ražošanā govs pienam pievieno arī bifeļmāšu pienu, līdz ar to tas veidojas staipīgāks. Nesen Itālijā apmeklēju kādu bifeļu fermu, kur sieru ražo tikai no šo dzīvnieku piena. Mocarella bija tik staipīga! Nē, ar staipīgu mocarellu nevar aizrīties. Ja jūtams, ka šo sieru uz picas nevar saēst, draud aizrīšanās, tad skaidrs, ka tas nav kvalitatīvs.

BalticTravelnews.com: Kā radies picas Margarita nosaukums?

Olga Buhalova:  Nostāstu ir daudz un dažādu par šo picu, kas ir visu picu pamatu pamats. Viens no tiem stāsta, ka Itālijas karalienei Margaritai bija jāievēro diēta, lai mazinātu svaru. Viņai garšoja sviests, mīkla utt., bet pavāram bija uzdevums izveidot picu, ko viņa varētu ēst, bet reizē tievētu. Pavārs izveidoja picu Margarita, kurā bija tikai četras sastāvdaļas – mīkla, tomātu, bazilika mērce, mocarella un svaigs baziliks. Daudzi šo klasisko picu pārveido savā gaumē. Bet ir arī cits nostāsts, ka pica Margarita tika pagatavota par godu karalienes Margaritas viesībām un nosaukums arī palika tai.

BalticTravelnews.com: Cik liela nozīme ir krāsnij un dzīvajai ugunij, lai ceptu picu?

Olga Buhalova:  Teikšu godīgi, mums nav malkas krāsns. Tāda ir tikai dažās picērijās Latvijā. Mums ir ļoti kvalitatīva elektriskā krāsns. Protams, ka labāk būtu cept malkas krāsnī, jo gan garša, gan atmosfēra telpās veidojas citāda. Pica ir ēdiens, ko gatavo visu acu priekšā. Darbs ir interesants, un arī pie mums katrs var paskatīties līdzi, kā tiek gatavota pica vai pasta.

BalticTravelnews.com: Vai ir vietas, kur Rīgā vēl var ēst labu picu?

Olga Buhalova:  Jā, biju patīkami pārsteigta, kad secināju, ka ir šādas vietas. 100% nekad nevar novērtēt, cik labas picas konkrētajā vietā cep. Tajā dienā varbūt pavāram bija labāks noskaņojums, un viņš pielika 5 gramus vairāk siera – uzreiz cita garša! Vai arī otrādi, un pica garšo sliktāk.

BalticTravelnews.com: Kad esat Itālijā, vai vietējiem picu meistariem, pavāriem stāstāt, ka Rīgā vadāt itāļu restorānu?

Olga Buhalova:  Sākumā nestāstu, bet pēc tam pasaku. Pēc tam viņi kļūst vēl atvērtāki, vēl vairāk stāsta, cik viņi ir forši, cik forši gatavo, un piedāvā, vai es gribētu pārņemt kādu recepti. Nesen esmu atvedusi dažas jaunas receptes, ko drīz iekļausim ēdienkartē. Biju Mantovā, kur apmeklēju mazu ēstuvīti. Tās īpašnieki gatavo tikai no tā, kas kūtī, dārzā izaug. Mēs nogaršojām lēni gatavoto zirga gaļu, kas Latvijas iedzīvotājiem noteikti nav aktuāla. Sākumā es nemaz nezināju, ko es ēdu, bet bija tiešām garšīgi. Itālijā ir speciāli zirgi, kurus audzē patēriņam gaļā, ir ļoti stingra uzraudzība no valsts puses. Nedrīkst gatavot no zirga, kas nav audzēts ēšanai, tos sūta uz speciālām ēstuvēm.

BalticTravelnews.com: Latvijā ir citāda izpratne par zirga ēšanu. Tas ir dzīvnieks, kas pielīdzināms sunim vai kaķim mājās.

Olga Buhalova:  Īpaši Itālijas vidienē zirga gaļas ēšana ir populāra. Piekrītu, ka mums ir citāda izpratne par zirgiem un to iespējamo apēšanu. No dažādiem stāstiem drīzāk veidojusies negatīva izpratne par šo produktu. Esmu bijusi arī Ķīnā, un domāju, vai ēdiens ir vai nav no suņu gaļas. Dažādas kultūras.

BalticTravelnews.com:  Kā Jūs raksturotu Itālijas vīnu saderību ar picu? Varbūt tomēr picai klāt piedzer arī alu?

Olga Buhalova:  Nē, visbiežāk piedzer vīnu. Reti redzu, ka itāļi dzertu alu. Pie draugiem Itālijā redzu milzīgus plauktus ar vīniem, un varbūt tur ir kāda alus pudele. Es uzskatu, ka pica nav ēdiens, kuram piedien alus. Pie katras picas vai pastas atkarībā no sezonas var piemeklēt attiecīgu vīnu.

BalticTravelnews.com: Vai Latvijas patērētājs saprot Itālijas vīnu, ēdienu kultūru?

Olga Buhalova: Protams, ka vietējie patērētāji ir zinoši un prasīgi. Latvijā iedzīvotāji ir izlutināti ar labu ēdienu. Restorāni ir diezgan augstā līmenī. Tādi ir pat tie, kuriem ir vidējs cenu līmenis. Ikviens cenšas izdzīvot un viesiem iedot to, ko pats ēstu vislabprātāk. Ēdienam konkurences dēļ jābūt garšīgam, lai cilvēks atnāktu otrreiz. Tomēr jāsaka, ka nepietiek tikai ar vienu reizi aizbraukt uz Itāliju, lai apgalvotu, ka zina, kā tur viss garšo.

BalticTravelnews.com: Kā "Mamma Pasta" sākumā strādāja?

Olga Buhalova: Sākotnēji ar rokām šeit gatavoja pastu, bet vēlāk arī picas. Vēlāk ēdienkarti papildināja pamatēdieni. Augšana notika nemitīgi konsultējoties ar draugiem Itālijā, šeit dzīvojošajiem itāļiem, lai ieliktu vajadzīgo garšu. Tā tomēr ir pasaulē atpazīstama virtuve un reāli visiem garšo. Tādēļ, esot Itālijā, es vienmēr konsultējos ar pavāriem, šefpavāriem, lai uzzinātu jaunas nianses, tendences utt. Loģiski, ka arī itāļu virtuve aug un attīstās.

Pie mums nestrādā itāļi, bet ir speciālisti, kuri labi pārzina itāļu virtuvi. Ik pa brīdim viens no "Mamma Pasta" īpašniekiem atbrauc pie mums, pakonsultē, kas mums ir liela priekšrocība. Itālijā viņam pieder pastas fabrika. Šeit uz vietas pasniedzam tikai svaigi uz vietas gatavotu pastu.  

BalticTravelnews.com: Kādā virzienā itāļu virtuve aug, kā tā attīstās?

Olga Buhalova: Tendence ir svaigās pastas. Cilvēki ir sapratuši, ka tās ir daudz garšīgākas. Jūtams, ka ēd svaigu produktu. "Mamma Pasta" katrs rīts sākas ar pastas gatavošanu. Ja pagatavo brīnišķīgu mērci, bet to pievieno sausajai – rūpnieciski gatavotajai pastai, tā garša nav salīdzināma ar to, kāda ir gūstama, mērci lietojot kopā ar svaigo pastu. Protams, ka svaigā pasta ir sātīgāka. Restorāna "Mamma Pasta" jaunajā ēdienkartē svaigās pastas daudzumu porcijā samazināsim, jo redzam, ka cilvēki nevar tik daudz apēst.

BalticTravelnews.com: Restorāns "Mamma Pasta" atrodas tik centrālā Vecrīgas vietā – blakus Rātslaukumam. Vai mēdz būt tā, ka itāļi atnākuši uz laukumu tāpat vien, ierauga sev saprotamo nosaukumu "Mamma Pasta" un nāk iekšā?

Olga Buhalova: Jā, ir arī tā. Mums 50% apmeklētāju ir vietējie iedzīvotāji. Savukārt no ārzemniekiem 70% ir itāļi. Viņiem patīk pie mums. Nestrādājam speciāli ar kādu tūrisma firmu, bet pie mums daudz nāk arī itāļu grupas. Tas sākās pagājušajā gadā. Viņi izlasa internetā atsauksmes un arī vēlas atnākt. Itāļi ir viena no tām nācijām, kas, ceļojot pa pasauli, noteikti ēdīs itāļu restorānā. Mums ir bijuši itāļi, kuri ilgāku laiku dzīvo un strādā Rīgā, tikmēr katru dienu nāk trīs reizes dienā pie mums paēst. Visbiežāk itāļi skatās, vai restorānā ir viņa reģionam atbilstoša virtuve, tādēļ cenšamies aptvert Itāliju iespējami plašāk. Tas ir labs rādītājs tam, ka gatavojam garšīgi un kā patīk itāļiem.

BalticTravelnews.com: Vai tūristu plūsmas dēļ izvēlējāties šo vietu restorānam "Mamma Pasta"? Vai tomēr citu iemeslu dēļ?

Olga Buhalova: Centrālāka vieta par šo Vecrīgā, mūsuprāt, nav! Restorānā ir ieejas no abām ēkas pusēm, kur, gan vienā, gan otrā pusē staigā daudz cilvēki. Telpas ir diezgan plašas un ziemā jāpiepūlas, lai tām būtu atbilstoša noslodze. Savukārt vasarā ir dienas, kad viss ir pilns – cilvēki sēž pie galdiņiem augšā, apakšstāvā, terasē.

Ne vienmēr telpām ir nozīme, bet tam ko un kā gatavo. Kā zināms, citreiz restorāni atrodas pilnīgi neadekvātās vietās, bet tur vienmēr ir pilns. Nesen draugi mani uzaicināja uz "Ausmeņa kebabs", Skolas ielā. Mēs nostāvējām rindā pusstundu. Un arī tad vēl netikām pie ēdiena. Čaļiem labi iet!

BalticTravelnews.com: Ko Jūs sakāt par telpu auru? Vai restorānu vadītāji tam pievērš uzmanību?

Olga Buhalova: Tas jāskatās pēc sajūtām. Ja ieej, jūti, ka telpas tev ir atvērtas, tad viss sanāks! Es jebkurās jaunās telpās iededzu svecīti, kas man dod mieru. Tāds ticējums ir, un man vienalga, ko par to saka, vai domā citi. Reizi gadā šo rituālu atkārtoju.

BalticTravelnews.com: Kā vērtējat šos divus restorāna "Mamma Pasta" darbības gadus? Kādi ir plāni nākotnē?

Olga Buhalova: Oktobris mums ir jubilejas mēnesis, bet ar lielāku pasākumu atzīmējām pērn 1 gada jubileju. Restorāna "Mamma Pasta" kolektīvā strādā 14 cilvēki, kas salīdzinoši nav daudz esošajam darba apjomam. Tomēr tiekam galā. Visi kopā esam kā ģimene, kurā neizpaliek arī nelieli strīdi, bet ir arī daudz kopīgu laimes brīžu. Cenšamies viens otru uzmundrināt. Ja kādam ir problēmas mājās, tad neviens nestāvēs malā, bet atbalstīs un mēģinās palīdzēt. Protams, ka sākumā kolektīvs bija mazliet mainīgs, bet esam stabilizējušies.

Apstāties nevar, attīstīsimies un augsim! Noteikti atklāsim vēl kādu restorānu, lai arī, protams, laiki pašreiz nav viegli. Plānojam gan kā piesaistīt viesus, gan kā ieviest vēl kaut ko gardu no Itālijas. Restorāns ir tāds bizness, kas nekad neapstājas augt. Ja strādā tikai uz vienas līnijas, neko nemaina, tad viesiem apniks. Viesi gaida kaut ko jaunu. Organizējam dažādas aktivitātes, piemēram, Aperatīva vakarus. Tad tālāk skatāmies – patīk cilvēkiem vai nē? Ieliekam ēdienkartē jaunu ēdienu, bet, ja nav pieprasījums, izņemam.

BalticTravelnews.com: Atceramies, ka "Mamma Pasta" aizvadītajā gadā notika arī picu gatavošanas meistarklases bērniem? Vai tagad notiek tādas?

Olga Buhalova: Ja agrāk šīs meistarklases notika branča laikā, tad tagad tikai pēc pasūtījuma, piemēram, ja tiek svinēta kāda dzimšanas diena vai tml. Bērni darbojas apakšstāvā, vecāki tikmēr var kaut ko nobaudīt, parunāties. Esam gājuši tālāk un domājam arī par pieaugušo izklaidi –  nodarbināšanu. Svētdien pie mums notika meistarklase pieaugušajiem "Art and Wine", kurā viņi mācījās zīmēt un reizē varēja malkot vīnu. Paralēli notika brančs. Ja ir interese kādā jubilejā, draugu saietā noorganizēt kaut ko šai grupai, esam atvērti.

BalticTravelnews.com: Vai restorāna "Mamma Pasta" piedāvājums pieejams arī banketos?

Olga Buhalova: Jā, klājam svētku galdus gan šeit, gan izbraukumā. "Mamma Pasta" pluss ir atsevišķā zāle, kur varam banketam radīt noslēgtāku vidi. Banketiem mums ir sagatavota cita ēdienkarte, turklāt ar ēdieniem ne tikai no itāļu virtuves. Viss atkarīgs no cilvēku vēlmēm.

BalticTravelnews.com: Zinām, ka Jūs personīgi esat arī toršu meistare. Vai tās ir arī "Mamma Pasta" piedāvājumā?

Olga Buhalova: Es saldumus neēdu, bet tortes varu cept. Pie mums klienti bieži vien pirms jubilejām, īpaši bērnu ballītēm, jautāja: "Vai var izcept torti?" Tā mēs sākām cept arī tortes, atradu jaunas speciālistes, kuras prot to darīt, vēlas pilnveidoties šajā konditorejas virzienā. Nu jau piedāvājam arī tortes uz pasūtījumu, ja arī svinības nenotiek pie mums. Neiespējams nav nekas! Konditoreja tik plaši attīstījusies, ka var radīt jebko.

BalticTravelnews.com: Cik smaga ir bijusi lielākā "Mamma Pasta" torte?

Olga Buhalova: Kādā dzimšanas dienā izcepām 21 kg smagu torti.

BalticTravelnews.com: Kā Jūs nonācāt restorānu biznesā?

Olga Buhalova: Man bija kādi 12 gadi, kad es atnācu uz Krāslavas kulināriju "Mārīte" un pateicu, ka gribu strādāt. Tā sākās virtuves darbi, apkalpošana. 14 gadu vecumā es apkalpoju jau pirmo banketu, kad Krāslavā notika milzīgas kāzas – 150 cilvēku. Tobrīd sapratu, ka vēlos darīt tikai un vienīgi šo darbu. Pārbraucu dzīvot uz Rīgu, sāku piestrādāt viesmīlībā. Studēju personālvadību, matemātikas un fizikas pasniegšanu, kā arī Banku augstskolā finanses. Tiešā veidā tas nekā ar viesmīlību nav saistīts.

Kādā brīdī mēģināju no viesmīlības iet prom, bet nekas nesanāca. Ir cilvēki, kuriem viesmīlība ir asinīs – esmu viena no tiem. Man padodas gan ēst gatavošana, gan cilvēku apkalpošana. Šajā jomā nevar ilgi izdzīvot, ja visu nedara kā sev. Jāgatavo kā sev, pret viesi jāattiecas kā gribētos, lai pret mani attiecas. Lai ar cik sliktu garastāvokli viesis ir atnācis, mūsu uzdevums ir izdarīt, lai viņš aiziet labā noskaņojumā.

Manā skatījumā restorānu var vadīt tikai tāds cilvēks, kurš ir izgājis visus līmeņus restorānā. Jebkuras vēl zināšanas ir papildinājums sev. Viesmīlību atsevišķi kādā skolā nekad neesmu mācījusies. Pieredzē redzu, ja nav dota spēja strādāt viesmīlībā, tad neko nevar arī iemācīt. Tādi cilvēki arī viesmīlībā nestrādā ilgi.  

BalticTravelnews.com: Kas viņiem pietrūkst?

Olga Buhalova: Sapratne par viesmīlību, nav tāda atklātība un spēja runāt ar cilvēkiem. Tev ir jābūt tādam, pie kura grib atnākt. Savā laikā es strādāju par viesmīli Jūrmalā, un daudzi viesi nāca pie manis kā viesmīles, nevis uz konkrēto restorānu. Ja tovakar strādāju citur, tad nāca līdzi. Bieži vien svarīgākas ir sarunas ar viesmīli vai bārmeni, citreiz otrādi – jāprot paklusēt, apkalpot un klusi nozust.

Agrāk, strādājot par viesmīli, ar kolēģiem rīkoju sacensības – pateikt, ko ienākušais viesis ēdīs. Pat pēc sasveicināšanās var pateikt, vai cilvēks ēdīs pusdienas. Tā ir atmiņas spēle un gribas sevi attīstīt, lai saprastu labāk, ko cilvēks īsti vēlas. Pieredze nāk strādājot.

Ar šodienas pieredzi satiekot kādu viesmīli, uzreiz varu pateikt, vai viņš pelna naudu arī ar dzeramnaudu, vai arī viņam neko neatstāj. Šodien viesi noteikti atstāj mazāk dzeramnaudu nekā agrāk.

BalticTravelnews.com: Kādi ir Jūsu hobiji?

Olga Buhalova: Ceļošana un grāmatu lasīšana.

BalticTravelnews.com: Kāda veida ceļojumi Jums ir tuvāki?

Olga Buhalova: Man patīk izzināt, nevis sēdēt viesnīcās un pludmales bāros. Es pat neatceros, kad pēdējo reizi nakšņoju viesnīcā. Vienmēr īrēju dzīvokli, nakšņoju pie draugiem, esmu arī kaučserfinga programmā, kurā varu palikt pie jauniešiem pasaulē un dažreiz uzņemt viņus arī pie sevis. Kad ceļo viens pats, tad ir lielāka iespēja ar vēl kādu iepazīties pa ceļam.

BalticTravelnews.com: Kurās valodās sazināties?

Olga Buhalova: Angļu un arī vācu, itāļu (bet šīs divas vēl nedaudz jāatceras, lai var sazināties brīvāk). Drīzumā plānoju atgriezties pie arābu valodas mācīšanās, jo vēlos izzināt arī šo kultūru.

BalticTravelnews.com: Ja Jums gadu vajadzētu nodzīvot kādā valstī, kur tas būtu un kāpēc?

Olga Buhalova:  Argentīna, jo tā ir valsts, ko pagaidām esmu maz izzinājusi, viena no retajām valstīm, kur man nav nevienas paziņas. Tas uzkurina interesi. Turklāt Argentīnā ir labi attīstīta gaļas audzēšana. Esmu īstena gaļēdāja un vēlos pagaršot Argentīnas steikus, kādus nevar atrast nekur pasaulē. Cilvēki Argentīnā ir atsaucīgi un patiesi gatavi parādīt savu kultūru. Draugi mani aicina arī uz Ekvadoru, kas arī pašreiz ir gatava dalīties savā kultūrā. Turp aicina cilvēkus no Eiropas un ir gatavi parādīt savu pasauli, bet pretī gūt Eiropas valodas, zināšanas.

Otra vieta gada pavadīšanai būtu Kolumbija, kur mani draugi skaistā vietā Santa Maria būvē milzīgas mājas ar apartamentiem, un es varētu pastrādāt ēdināšanās attīstības jomā. Iespējams, ka pat aizbraukšu.

Trešā vieta būtu Austrālija, kur esmu pieteikusies mācībām, lai diezgan augstā līmenī no A-Z izzinātu vīna kultūru. Trīs gadu studijās pirmais mācību gads ir tieši Austrālijā, bet nākamajos divos ik pa trīs mēnešiem universitāte aizsūta dzīvot vīna saimniecībās visā pasaulē. Jāskatās, kā visu minēto izdosies praktiski īstenot.

BalticTravelnews.com: Kur vislabāk Jūs atpūšaties Latvijā?

Olga Buhalova: Krāslavā! Tā ir pilnīgi cita vide. Tik skaista pilsēta, bet sev par pavadoni noteikti vajag atrast vietējo iedzīvotāju, kurš var pastāstīt par vēsturi, kā viss gadu gaitā mainījies, kas restaurēts, kas salabots. Jāskatās uz Krāslavu ne tikai caur šodienas, bet arī vēsturisko prizmu. Katrai ieliņai, dīķītim, uzkalniņam, taciņai ir sava leģenda un stāsts. Skaisti ir arī ārpus pilsētas, piemēram, Daugavas loki. Noteikti var atrast arī vairākas nakšņošanas vietas, ir kur paēst, bet gardēžu vietas gan nav. Paziņas mani mudina atgriezties un kaut ko atbilstošu atvērt... bet pagaidām man vairāk citi plāni.

BalticTravelnews.com: Kā Jūs skatāties uz latviešu virtuvi, vietējām ēšanas tradīcijām?

Olga Buhalova: Es brīnos, ka latviešu virtuve restorānos ir tik vāji pārstāvēta. Rīgā nav tāda restorāna, kur tiešām varētu baudīt latviešu ēdienus. Latgalē ir citādi, kur vietējie ēdieni tiek atbalstīti arī ar dažādām programmām. Latgalē ēšanas kultūras tiešām ir citādāka. Mājās Krāslavā atradu vecmāmiņas pavārgrāmatu latgaliešu valodā ar vietējām receptēm. Dažus ēdienus vērts parādīt pasaulei, bet es vēl pakrāšu latgaliešu receptes.

BalticTravelnews.com: Par kuru Latgales ēdienu domājot, Jums mutē saskrien siekalas?

Olga Buhalova: Man nav tāda ēdiena, par kuru es visu laiku domātu. Mūsmājās īstenus latgaliešu ēdienus negatavoja. No bērnības atceros Omītes gatavoto maizi, ko viņa cepa krāsniņā. Tās pašas kartupeļu pankūkas ar saceptu speķi un sīpoliem bija garšīgas. Pie vecmāmiņas un vectētiņa rīti sākās ar garšīgo gogelmogeli, sagrieztu speķīti. Tāda, lūk, laukos man bija bērnība!

BalticTravelnews.com: Sevi saucat par gaļēdāju. Varbūt varat komentēt, kādēļ Eiropā, piemēram, Francijā šobrīd veidojas spriedze starp vegāniem un miesniekiem?

Olga Buhalova: Diemžēl naidīgums izpaužas tieši no vegānu puses. Jā, tā varētu būt, ka restorāni nespēj tik ātri pielāgoties vegānu kultūrai, tā jāizprot. Mana māsa arī bija vegāne, bet nu jau ēd atkal visu. Kamēr viņa bija vegāne, man bija jāpiedomā ko un kā gatavot.  

Bet vienlaikus katrs var darīt, kā grib, izvēlēties sev piemērotāko ēšanas kultūru, un nevajag paust savu naidīgumu pret citiem tikai tāpēc, ka viņi ēd citādi. Pēdējā laikā cilvēku egoisms palielinās, zūd solidaritāte vienam ar otru. Vegāni šobrīd ir apvainojušies uz pasauli, jo nav tāda pretimnākšana no pārējiem, kā viņiem gribētos. Restorāna ēdienkartē, protams, kaut ko ieliekam arī tādu, lai var ēst vegāni, jo tā mēs paplašinām viesu loku. Tomēr man vairāk interesē kā ēdienkartē iekļaut bezglutēna produktus, jo glutēna nepanesība tiešām ir slimība. Dzīvojam civilizētā pasaulē, ejam viens otram pretī, un viss būs kārtībā!

BalticTravelnews.com: Jūs pieminējāt grāmatu lasīšanu. Ko lasāt?

Olga Buhalova:  Nesen pārlasīju Kārļa Marksa grāmatu "Kapitāls". Smags saturs, bet dažas atziņas ir vērts apdomāt, kaut ko var ietvert no tām arī biznesā, budžeta plānošanā. Viss atkarīgs no tā, kā grāmatu lasa. Piemēram, cik reizes dzīvē jāizlasa "Alise Brīnumzemē"?  Reizi 10 gados, jo katrā reizē izlasi kaut ko citu. Bērnībā tā ir pasaka, vēlāk jau saredzi jaunas dzīves atziņas, vēlāk vēl citas.

Man patīk grāmatas par vēsturiskiem notikumiem, atklājumiem. Nesen lasīju grāmatu par Atlantīdu, kur visa grāmata ir par to kā un kas tiek meklēts, bet beigās, protams, nekas netiek atrasts.

Uzziņa

  • Restorāna "Mamma Pasta" vizītkarte ir itāliešu virtuve – picas un pastu gatavo uz vietas.

  • Receptes "Mamma Pasta" ēdienkartei piemeklētas dažādos Itālijas reģionos.

  • "Mamma Pasta" Rātslaukumā, Rīgā ir ērti pieejama gan vietējiem restorāna apmeklētājiem, gan tūristiem.

  • "Mamma Pasta" cep tortes, ko var pasūtīt ne tikai svinīgiem brīžiem restorānā, bet arī svinībām ārpus restorāna.

  • Gan itāliešu virtuve, gan cita veida ēdieni pieejami arī banketiem.


EKSPRESS JAUTĀJUMI & ATBILDES

Esmu dzimis un izaudzis...

Esmu dzimusi vienā no, manuprāt, Latvijas skaistākajām pilsētām. Pilsēta, par kuru nezina daudzi, bet tomēr, tie, kas pazīst cilvēkus no šīs apburošās pilsētas, uzzina vienmēr par to daudz un dikti, un cilvēkus no turienes neaizmirst.  Latgales pērle, pilsēta, kas ir apvīta Daugavas lokos – Krāslava – viena no pasakainākajām vietām mūsu valstī. Vieta, kur man bija īsta bērnība, piedzīvojumiem bagāta jaunība un arī šobrīd paiesi jauka vieta, kur braukt atpūsties un apciemot savus tuviniekus.

Mans zelta likums ir...

"Everything is possilbe"(Viss ir iespējams – red.) – ir cilvēki, kas par to pasmejas, ir cilvēki, kas apbrīno, bet tas pa īstam ir mans.

Viena no manām jaunākajām atziņām ir...

Ja vēlies ko uzsākt, vienkārši sāc un dari! Pasaule un laiks Tevi negaidīs. Neviens Tevi negaidīs – atceries to! Ejam uz priekšu, kur kāpjam uz grābekļiem, kur nē – bet ejam uz priekšu un darām! Nav laika stāties. Mums daudz kas vēl ir jāuzspēj.

Mans iecienītākais restorāns ( - ni)...

Rosaliné, pasakaina vieta Los Andželosā – neliels restorāns, kas pieder maniem draugiem, kas paši ir no Peru – viena no labākajām vietām, kurā viņiem ir izdevies apvienot tik ļoti dažādas kultūras vienā. Rodrigo ir spējis rast risinājumu Peru, Japānas un Itālijas virtuves tradīciju apvienošanā – un ticiet man, viņam tas ir izdevies perfekti.

Sevi iepriecinu ar...

Ar brīdi vienatnē, kad ir iespējams paņemt grāmatu rokās un mierīgi atslēgties un palasīt.  Dažreiz arī ar kādu neieplānotu ceļojumu. Tos vienkārši dievinu.

Kad kļūšu pietiekami drosmīgs, es...

Tas laikam ir sarežģītākais jautājums – mēģināšu iekarot pasauli! Joks – nezinu, kam man vēl nepietiek drosmes.

Latvijas simtgadei par godu es izveidotu slavas galeriju, kurā ievietotu 5 šādas personības -

Jānis Čakste – jo viņš ir pirmais no pirmajiem, kas bija klāt un lika pamatus mūsu valsts tapšanā, tā ir personība no vēstures un pagātnes, uz kuras top nākotne.

Vaira Vīķe Freiberga – tuvāks laiks, un spilgta personība, kura atvēra Latvijai ceļus uz pasauli. Senioru paaudze (mēģināju izvēlēties kādu cilvēku, bet tas nav iespējams) – jo tie ir cilvēki, kas atceras neseno valsts pagātni, un tā ir tautas daļa, kas piedalījās arī tās attīstībā.

Mana paaudze – arī te nav iespējams izvēlēties vienu vien personu – tā ir tautas daļa, kas būvē šobrīd mūsu valsti un veido tās nākotni.

Un, protams, pats svarīgākais – bērni – tā ir paaudze, kurai augot šobrīd, ir jāredz pasaule un valsts, kura aug un attīstās. Bērni ir mūsu nākotne un šobrīd mums jācenšas viņiem, un rīt viņi būvēs mūsu nākotni šajā valstī. 

Ja man būtu iespēja, es stundu sarunātos ar...

Ar to, kas vienmēr man ir blakus – ar savu sargeņģeli. Pat zinu, kas tas varētu būt.

Ja es zīmētu komiksu, tas būtu par...

Dzīvi restorānos. Ticiet man, cilvēki, kas nekad nav bijuši saistīti ar restorāniem, pat nevar iedomāties, kāda tā ir. Varbūt tomēr kādreiz pamēģināt to izdarīt?

Es iedvesmojos no...

Saviem sapņiem, cilvēkiem man apkārt, ceļojumiem utt. Šo sarakstu varētu turpināt mūžīgi.

Ticu, ka man izdosies doties ceļojumā uz...

Antarktīdu – tā ir vienīgā pasaules vieta, uz kuru dotajā brīdī skatos, kā nesasniedzamu sev.

Mana ideālā diena...

Katra diena. Nemēdz būt savādāk. Katra diena ir ideāla, un katra diena ir svarīga ar kaut ko īpašu.

Mans novēlējums Baltictravelnews.com...

Augt un attīstīties, aizvien vairāk un vairāk cilvēkiem paradīt pasauli un iepazīstināt ar citiem.

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Maijas Tabakas gleznu izstāde Valmieras TIC
Valmieras muzeja Izstāžu namā līdz 2019.gada 19.janvārim būs skatāma Maijas Tabakas gleznu izstāde. | Skatīt vairāk
Latvija
Pasākumi Valmierā decembrī Valmieras TIC
Decembrī aicinām apmeklēt kultūras, sporta un izziņas pasākumus Valmieras pusē! | Skatīt vairāk
Ziemassvētku brīvlaiks sanatorijā Jantarnij Bereg
Jums un Jūsu bērniem! Ziemassvētku brīvlaiks sanatorijā "Jantarnij Bereg"! SPECIĀLAIS PIEDĀVĀJUMS: tikai 70 euro diennaktī divām personām | Skatīt vairāk
no 70 EUR
Mazo rūķu lielie darbi "Pelnrušķītes sapnī Ludzas novada TIC
Decembra svētdienās, no plkst. 12.00 līdz 16.00 tiek organizētas rūķu radošās darbnīcas senatnes noskaņās. Tikšanās ar Salaveci un vēstuļu | Skatīt vairāk

Par mums | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Vakances | Prakse studentiem | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2018 www.turismabizness.de | Design & maintenance © 2000 - 2018 1st-studio.com

 
Total Timed::0.33997989sec.