Photo: Pixabay.com

Nav noslēpums, ka Skandināvijas valstīs dzīves līmenis ir ļoti augsts un arī iedzīvotāji ir vieni no laimīgākajiem pasaulē. To palīdz panākt pārdomātā likumdošana, kas nereti atļauj cilvēkam darīt visu, ko tas vēlas - kamēr vien tas netraucē citiem un apkārtējai videi.

Viens no šādiem likumiem Zviedrijā ir "Allemansrätt" ("Allemannsretten" norvēģu valodā un "Jokamiehenoikeus" somu valodā), kas burtiskā nozīmē "katra cilvēka pamattiesības". Likums, cita starpā, nosaka ka katram cilvēkam ir tiesības uz dabu, tiesības uz dabas doto (ogas, sēnes, zivis, nomedītā gaļa), kā arī iespēju savu telti novietot jebkur, kur vien vēlies - kamēr tas netraucē citus. Protams, nemaz nerunājot par to, ka arī iet vari kur vien deguns rāda.

Reklāma

Daudzi šo likumu dēvē par "tiesībām klejot", jo likums atļauj ēst, gulēt un iet teju jebkur. Un šajās trīs valstīs patiešām ir kur klejot - Norvēģijā ir 450 tūkstoši ezeru, Somijā - 180 tūkstoši, bet Zviedrijā - ap 100 tūkstošiem. Visas trīs valstis sedz 35 - 65% meži.

Visi trīs likumi, kas ir spēkā jau no vikingu laikiem, paredz, ka vari doties pāri pat privātīpašumam, ja vēlies to šķērsot kājām, ar zirgu, slēpēm, riteni vai laivu. Tāpat vari arī savu telti uzcelt privātīpašumā, ja vien tas netraucē īpašniekam (nav pietiekami tuvu viņa mājai) un neuzvedies skaļi.

Likumi ir domāti, lai pasargātu klejotājus - jo Skandināvijas valstīs reti ir manāmas privātīpašuma zīmes.

Tomēr šie paši likumi arī nosaka, ka aiz sevis nedrīkst neko atstāt (atkritumus), jārūpējas par dabu, to nedrīkst postīt.