Photo: Pixabay.com

Domājot par Vāciju, viena no pirmajām lietām, kas ienāk prātā ir tās galvaspilsēta Berlīne. Berlīne ir viena no Eiropas metropolēm, politiskajiem, kultūras un modes centriem.

Patiesībā Berlīne ir ļoti jauna pilsēta. Tā sāka strauji attīstīties tikai pēc 1871. gada, kad tā kļuva par Vācu impērijas galvaspilsētu. Tuvāko 50 gadu laikā pilsētas iedzīvotāju skaits pieauga četras reizes, bet līdz Otrajam Pasaules karam - vēl vairāk nekā divas reizes. Tomēr karš ieviesa savas korekcijas - pirmkārt, iedzīvotāju skaits pilsētā trīs gadu laikā nokritās par trešdaļu, bet otrkārt - pilsēta tika sadalīta četrās okupācijas zonās, kļūstot par kara krustpunktu. Tāpat, kara noslēguma fāzē, 1945.gadā, pilsēta tika praktiski nopostīta (zaudējumi aptuveni 70% apmērā). Protams, šādā vietā bija grūti pastāvēt parlamentam, tāpēc Bundestāgs tika pārcelts uz Bonnu - pilsētu Vācijas rietumos, Ziemeļreinas-Vestfālenes dienvidos, Reinas upes krastos ap 20 kilometru augšup no Ķelnes.

Reklāma

Lai neļautu Austrumberlīnes iedzīvotājiem pārbēgt uz Rietumiem, tika izveidots Berlīnes mūris, kas sadalīja pilsētu uz pusēm. Mūris stāvēja gandrīz 50 gadus līdz tas krita 1989.gadā. Pēc aptuveni pusotra gada - 1991.gada jūnijā, Vācijas Bundestāgs pēc karstām debatēm nobalsoja par Vācijas galvaspilsētas pārcelšanu uz vēsturisko galvaspilsētu - Berlīni. Tomēr vēl aizvien vairākas Vācijas ministrijas faktiski atrodas Bonnā.

Bonnā dzīvo aptuveni 320 tūkstoši iedzīvotāju (Berlīnē - ap 3,4 miljoniem), bet tai patiesībā ir daudz ilgāka vēsture nekā Berlīnei. Bonna radās ap 10 gadu p. m. ē., kad romieši pie apdzīvotās vieta Bonnas uzcēla tiltu pār Reinu. Pēc Teitoburgas meža kaujas šeit tika radīta liela leģionāru nometne. No 1288. līdz 1803. gadam Bonna bija Ķelnes arhibīskapu rezidence. 1794. gadā franči sagrāba pilsētu un tā kļuva par Francijas daļu. 1815. gadā tā iekļāvās Prūsijā un bija tās sastāvā līdz 1945. gadam. Vēl četrus gadus vēlāk - 1949.gadā pilsēta kļuva par Vācijas Federatīvās republikas pagaidu galvaspilsētu.