Pieci interesanti fakti par baleta izrādi «Gulbju ezers»

Polijas Nacionālā baleta prīma Juka Ebihara un vadošais solists Dāvids Tžensimičs Rīgā izpildīs divdeju no baleta “Gulbju ezers”

“Gulbju ezers” ir viens no klasiskā baleta virsotnēm, jo tas ne tikai ikreizi apbur ar savu krāšņumu un pārsteidz ar tiekšanos pēc skaistā visās formās un izpausmēs. Tuvojoties 4.decembra Eiropas baleta galā koncertam, kura programmā ir iekļauta arī divdeja no šī izcilā baleta, esam apkopojuši aizraujošus faktus par tā tapšanu.

Pēc Eiropas baleta galā koncerta organizatora Andreja Žagara stāstītā koncerta programmā ir iekļautas pieci pas des deux no izcilākajiem klasiskajiem baletiem, no kuriem ”Gulbju ezers” tiek uzskatīts par vienu no tehniski un emocionāli sarežģītākajiem.

“Mēs ar Dāvidu Tžensimiču nevaram vien sagaidīt uzstāšanos Rīgā! Mēs izpildīsim Melnā gulbja pas des deux no baleta “Gulbju ezers”. Šim baletam ir vairākas interpretācijas, Polijas Nacionālajā baletā nupat esam iestudējuši “Gulbju ezeru” pēc Pāvela Činovski jaunā libreta, kurš vēsta par topošā cara Nikolaja II un Sanktpēterburgas Marijas teātra primabalerīnas Matildes Kšesiņskas mīlasstāstu. Lai paliek noslēpums, kuru versiju - klasisko vai mūsu baleta jauno - mēs izpildīsim 4.decembrī,” stāsta Polijas Nacionālā baleta prīma Juka Ebihara.

Lai arī kopš klasiskā baleta “Gulbju ezers” pirmizrādes šogad ir apritējuši 140 gadi, vēl aizvien vēsturnieki atklāj ko jaunu par tā tapšanu.

1. Radies jaunu izaicinājumu meklējumos

Pēc Maskavas teātru direkcijas uzaicinājuma Čaikovskis pie baleta mūzikas sāka strādāt 1875.gadā. Tā bija viņa debija baletā, jo līdz tam komponists mūziku sacerēja tikai operām. Baleta “Gulbju ezers” mūzika tapa gada laikā. Kādā vēstulē krievu komponistam Nikolajam Rimskim-Korsakovam Čaikovskis atzina, ka piekritis šim darbam divu iemeslu dēļ: pirmkārt, lai nopelnītu, un, otrkārt, viņam jau sen bijusi vēlēšanās izaicināt sevi šajā mūzikas žanrā.

2.Sākotnēji skatītāju un kritiķu nesaprasts

“Gulbju ezers” pirmo reizi tika uzvests Maskavas Lielajā teātrī Jūliusa Reizingera horeogrāfijā. Uzreiz pēc pirmizrādes vadošie baleta kritiķi jauno baletu raksturoja kā garlaicīgu un monotonu, citi uzskatīja to par pārāk skaļu, bet vēl citi saistīja ar vācu komponista Riharda Vāgnera darbiem, nosaucot par “pārāk simfonisku”.

Balets lielākos panākumus sāka gūt pēc Čaikovska nāves, kad Mariuss Petipā un Ļevs Ivanovs pārveidoja “Gulbju ezeru”, apvienojot Petipā ģeniālo horeogrāfiju un skaisto Čaikovska mūziku. Tā 1895.gadā radās viens no izcilākajiem klasiskajiem baletiem vēsturē.

3. 19.gs. 80.gados nimfas ir bijušas iecienīta tēma

“Gulbju ezers” ir atvasinājums no pasakām par ūdens nimfām. Pastāv vairākas teorijas, kura no pasakām ir iedvesmojusi izcilo komponistu - vācu autora Johanna Kārļa Augusta Muzeusa pasaka “Nozagtais plīvurs”, krievu pasaka “Baltā pīlīte” vai franču rakstnieka Frīdriha Fukē īsais stāsts “Undine”.

“Undine” ir traģisks stāsts par ūdens nimfu, kas sapņoja par mīlu un cilvēka dvēseli. Vēlāk ar līdzīgu stāstu tapa Aleksandra Puškina “Nāriņa” un Hansa Kristiana Andersena “Mazā nāriņa”. Arī Čaikovskis 1869.gadā radīja operu “Undine”, kura tā arī nepiedzīvoja skatuves gaismu. Komponists “Gulbju ezerā” ir izmantojis dažas no tās muzikālajām tēmām.

4. Karalis kā iedvesma

Eksperti uzskata, ka viens no baleta galvenajiem varoņiem princis Zigfrīds ir radies, iedvesmojoties no Bavārijas karaļa Ludviga II, kurš ir bijis kā apmāts uz gulbjiem. Interesanti, ka Ludviga pils “Neuschwanstein”, kuras nosaukums tulkojams kā "Jaunā gulbja klints".

Daudzi no Čaikovska laika biedriem ir apstiprinājuši komponista aizraušanos ar Bavārijas karaļa Ludviga II (Gulbju karaļa) traģisko nāvi, kurš mira mīklainos apstākļos noslīkstot ezerā.

5. Melnais gulbis patiesībā nav melns

Interesanti, ka Odīlija sākotnēji netika veidota kā Odetas ļaunā dubultniece, proti 1877.gada un 1895.gada baletā Odīlija netika atspoguļota kā “Melnais gulbis”. Patiesībā viena no izcilākajām primabalerīnām Pierina Legnani, kura 1895.gadā dejoja Odetas un Odīlijas lomu, bija tērpusies krāsainā tērpā, kas vairāk līdzinājās burvei.

Vēlāk iestudētās izrādēs Odīlijas tērps bija dažādās krāsās, sākot no gaisīgi zila līdz sarkanam un zeltam. Lielākā daļa vēsturnieku uzskata, ka melnais tēls ir radies 1941.gadā Metropolitēna operas baleta trupā. Tā kā otrpus okeānam līdz tam laikam nekas nebija zināms par “Gulbju ezeru”, lai Odīlijas tēls būtu vieglāk atšķirams, tika radīts melnais tērps.

Juka Ebihara ir ieguvusi daudzas starptautiskas balvas, uzstājusies Norvēģijas Nacionālā baleta, Vīnes Festivāla baleta un Horvātijas Nacionālā teātra baleta sastāvā. Pēc līguma parakstīšanas ar Polijas Nacionālo baletu viņa īsā laikā pārņēma daudzas lomas trupas repertuārā un sāka pārstāvēt Polijas Nacionālo baletu starptautiskos festivālos ASV, Krievijā, Japānā, Spānijā, Nīderlandē, Zviedrijā, Norvēģijā, Čehijā, Lietuvā un Latvijā. 

Dāvids Tžensimičs ir Polijas Nacionālā baleta vadošais solists, iepriekš dejojis Rumānijas Nacionālā baletā un Londonas Karaliskajā baletā, kur baleta kritiķi viņu dēvēja par vienu no šā daudzsološākajiem solistiem. Tžensimiča daudzo apbalvojumu vidū ir pirmās balvas Gdaņskas Nacionālajā dejas konkursā 2003. un 2005.gadā, kā arī Starptautiskajā dejas konkursā Rieti. Viņš ir bijis finālists 2006. gada “Prix de Lausanne” un ieguvis medaļu Pirmajā starptautiskajā baleta un horeogrāfijas konkursā Pekinā 2011.gadā.

Biļetes uz Eiropas baleta galā koncertu nopērkamas “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās un www.bilesuparadize.lv. Biļešu cena no 20 līdz 100 eiro.

COMMENTS

(name)


 
OFFERS OF THE DAY:

About us | Advertising | Cooperation | Code of Ethics | Contact us | Copyright | Privacy Policy
All rights reserved © 2002 - 2024 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2024 1st-studio.com

 
Total Timed::0.15536118sec.