Author: Artis Spertāls
Source: BalticTravelnews.com/Telegraph.co.uk
Uzkāpšana pasaulē augstākajā punktā – Everesta kalna
virsotnē, tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem sasniegumiem ko cilvēks
fiziski var pasaulē paveikt. Tomēr šim ceļam un sapņa realizācijai kļūstot
arvien pieejamākai, eksperti kļūst norūpējušies par bīstamiem sastrēgumiem, kas
var rasties, arvien vairāk cilvēkiem cenšoties pārvarēt dabu un sevi.
Statistika norāda, ka šogad izsniegts vairāk kāpšanas
atļauju nekā tas bijis kopš 1953.gada. Kopumā šogad izsniegtas 373 atļaujas,
kas nozīmē, ka kopumā ar kalnu gidiem, kāpēju skaits varētu sasniegt pat 800
cilvēkus šosezon. Par nopietnu problēmu tiekot uzskatīta arī cilvēku fiziskā nesagatavotība
un pārdrošība, mēģinot pierādīt sev to, ko viņi fiziski nevar. Kāpjot 8850
metru augstajā kalnā, kopumā dzīvību zaudējuši vairāk nekā 250 cilvēku –
vairums no tiem kalnos kāpšanas iesācēji.
Reklāma
Kā norāda eksperti, lai arī liels skaits Everesta censoņu ir
pieredzējuši kalnos kāpēji, ar katru gadu pieaugot iesācēju-kāpēju skaits, kas
arī rada apdraudējumu gan viņu pašu dzīvībām un veselībai, gan arī apkārtējo
drošībai. Šie cilvēki, nereti, teju nopērk "biļeti", lai par naudu tos "uzdabūtu"
pasaulē augstākajā kalnā, nevis kāpj paši, cīnoties ar kalnu.
Jāņem vērā, ka laikapstākļu dēļ, Everestā var kāpt
tikai nelielu gada periodu – un īpaši kalnos kāpēju iesācēji varētu radīt
sadrūzmējumu kāpjot kalnā. Šie kāpēji nereti nepārzina nedz kāpšanas tehnikas,
nedz drošības vai bieži līdz aizmirst paņemt skābekļa maskas.
Tāpat, vides aktīvisti ir norūpējušies, ka cilvēku pieplūduma dēļ, Everestā arī tiek atstāti atkritumi - pudeles, bundžas un visādas citas drazas, kas arī nenāk par labu nedz kalnam, nedz kāpējiem - piemēram, kāda bundža var lidot lejā un radīt problēmas kādam citam kāpējam.
To publish this article please contact BalticTravelnews.eu editorial board
--------
Top Offers
