Šovasar svētku ieskaņa notiks jau piektdien, 3. augustā. Mazirbes Lībiešu tautas namā plkst. 19.30 izskanēs koncerts, kurā uzstāsies Salaspils jauktais koris "Lōja" diriģentu Ģirta Gailīša un Kriša Pozemkovska vadībā.

Svētku diena, 4. augusts, jau tradicionāli sāksies plkst. 10.00 ar dievkalpojumu Mazirbes ev. luteriskajā baznīcā. 

Pusotru stundu vēlāk, plkst. 11.30, pie Lībiešu tautas nama ar īpašu ceremoniju tiks atklāti svētki. Ar uzrunām uzstāsies tuvi un tālāki viesi, gaidāmi muzikāli sveicieni dažādu kolektīvu izpildījumā, bet pats galvenais notikums ir visu ļoti gaidītā kopā sanākšana un satikšanās Mazirbē - senie skolas biedri, kādreiz mīļie kaimiņi, draugi, radi - jauni un veci, mazi un lieli. Kad svētki būs atklāti, visi dosies tradicionālā un kopīgā gājienā uz jūras malu, lai nestu sveicienus Jūras mātei dziesmās un ozola vainagā.

No plkst. 14.30 Lībiešu tautas namā turpināsies svētku svinēšana, akcentējot vairākus lībiešu saimei nozīmīgus notikumus. Līvu savienība šogad atzīmē savas dibināšanas 95. jubileju un tās darbības atjaunošanas 30. gadskārtu, bet tās draudzīgajam sadarbības partnerim – Starptautiskajai lībiešu draugu biedrībai - šogad aprit 20. gadadiena. 

Svētku dienā īpašs akcents būs muzikologa, komponista, pedagoga un ilggadējā lībiešu dziesmu ansambļa "Līvlist" mākslinieciskā vadītāja, koncertmeistara un repertuāra veidotāja Dzintara Kļaviņa (1928-2007) 90. jubilejas atcere. 

Šie notikumi iekļauti 2018. gada Lībiešu gadagrāmatā, kuras atvēršana arī notiks svētku laikā un arī katra šī rakstu krājuma iznākšana ir nozīmīgs notikums lībiešu un visas Latvijas kultūrmantojuma dzīvē. Šī gada izdevums ir saturā īpaši bagātīgs un daudzveidīgs. Tāpat svētkos gaida tikšanās ar bilingvālā (lībiešu/angļu) dzejoļu krājuma "Trilium" autoriem (dzejoļu krājumā lasāmi Valta Ernštreita, Baibas Dambergas un Ķempju Kārļa jeb Karla Pajusalu dzejoļi Raiena van Vinkla un Ulda Baloža atdzejojumos) un animācijas filmas "Prusaku princis" (režisore Ieva Ozoliņa) pirmizrāde, ko pavadīs aizraujošas radošās darbnīcas bērniem un ģimenēm kopā ar filmas veidotājiem.

Plkst. 18.00 svētku koncertu ieskandinās apvienība "Līvõd sõbrā" (Līvu brālis), bet to turpinās Uģis Prauliņš – daudzveidīgs, savdabīgs un no citiem atšķirīgs komponists, kura mūzika skan ne tikai Latvijā. Piedāvāsim arī mākslinieces Gitas Šmites gleznu izstādi Tautas nama zālē.

Kā kulminācija Lībiešu svētkiem būs plkst. 21.00 tradicionālie uguns raksti līvu krastā pie jūras, bet vakara noslēgumā - atkalsatikšanās ar ansambli "Jūrkant".

Lielākā un vecākā lībiešu sabiedriskā organizācija ir 1923. gada 2. aprīlī Mazirbē nodibinātā Līvu savienība (Līvõd Īt). Tā bija vienīgā lībiešu sabiedriskā organizācija, kas darbojās 20. gadsimta 20. un 30. gados. Slēgtā Līvu savienība ar nosaukumu "Lībiešu kultūras savienība" tika atjaunota 1988. gada 26. novembrī Rīgā. 1993. gadā biedrība atguva vēsturisko nosaukumu. Šobrīd Līvu savienības oficiāli reģistrētais nosaukums ir biedrība “Līvu (lībiešu) savienība – Līvõd Īt”. Līvu savienībai ir reģionālās grupas Kolkā (1989), Mazirbē (1993), Rīgā (1989) un Ventspilī (1989). Kolkā darbojas 1993. gadā dibinātais lībiešu informācijas centrs "Kūolka".

OFFERS OF THE DAY:

COMMENTS