Luksemburga kļūs par pirmo valsti pasaulē, kurā sabiedriskais transports būs par brīvu

10.12.2018 06:17 | Luxembourg

Photo: Pixabay.com

Author: Santa Bivbāne
Source: Baltictravelnews.com/theguardian.com

Cīnoties ar nekontrolējamiem satiksmes sastrēgumiem Luksemburgā, premjerministra Ksavjē Betela koalīcija radījusi risinājumu samilzušajai problēmai. Saskaņā ar valdības plāniem, jau 2019. gada vasarā tramvajos, autobusos un vilcienos varēs braukt par brīvu. Ksavjē Betels priekšvēlēšanu aģitācijās Vides jautājumus uzskatīja par prioritāriem, tādēļ šobrīd, turot savus solījumus, nācis klajā ar šo visai iepriecinošo ziņu.

Pilsētā ir aptuveni 110 000 iedzīvotāju, bet strādāt uz turieni ik dienu brauc vēl gandrīz pus miljons cilvēku. Saskaņā ar valdības plāniem jau nākamvasar vilcienos, tramvajos un autobusos varēs braukt par brīvu. Vēl šobrīd Luksemburgā sabiedriskā transporta braucienam jāiegādājas biļete par gandrīz diviem eiro un nopirktā biļete ļauj divas stundas izmantot jebkuru sabiedrisko transportlīdzekli.

Reklāma

Papildus ziņai par bezmaksas braukšanu sabiedriskajos transportos, jaunā valdība plāno arī ieviest divas jaunas svētku dienas, ka arī legalizēt kaņepes, kā to šogad jau darījusi Kanāda.

Luksemburga ir sestā mazākā valsts un vienīgā lielhercogiste pasaulē, bet tas netraucē būt astotajam lielākajam banku un finanšu centram pasaulē. Luksemburga var lepoties ar augsto labklājības līmenis un zemo bezdarbu. Savos mazajos izmēros tā slēpj daudzus vēsturiskus un kultūras apskates objektus, kurus ir vērts redzēt jebkuram ceļotājam. Daudz gleznainu ainavu, neskaitāmas leģendas un anekdotes.

Luksemburgas teritorija ir tikai 82 kilometrus gara un 57 kilometrus plata. Luksemburga robežojas ar Beļģiju, Franciju un Vāciju. Kā politiska vienība, Luksemburga pastāv jau no 963. gada, bet daudzus gadsimtus tā atradās citu valstu pakļautībā: līdz 15. gadsimtam to pārvaldīja Svētās Romas imperatori, pēc tam teritorija tika pārdota Burgundijas Filipam, kurš valdīja šeit 50 gadus. Vēlāk šī stratēģiski nozīmīgā vieta nonāca Spānijas, Austrijas, Francijas un Prūsijas pakļautībā. Pēc Napoleona sakāves 1815. gadā Vīnes kongress to atzina kā Lielhercogisti. 1830.-1839. gada Beļģijas revolūcijas rezultātā, Luksemburga zaudēja vairāk nekā pusi savas teritorijas, jo franču valodā runājošā valsts rietumu daļa tika iekļauta Beļģijas sastāvā. Pilnīgu neatkarību Lielhercogiste ieguva 1867. gadā.