Author: Jānis Pēteris Bērziņš
Source: BalticTravelnews.com/History.com/Wikipedia/Celotajiblog.wordpress.com
Ja skolā esi gājis un par planētām mācījies līdz 2006. gada 24.augustam, tad noteikti tev mācīja, ka Saules sistēmā ir 9 planētas - Merkurs, Venēra, Zeme, Marss, Jupiters, Saturns, Urāns, Neptūns un Plutons. Tomēr 2006. gada Starptautiskās Astronomijas savienības 26. Ģenerālajā asamblejā tika izmainīta planētas definīcija, kas nozīmēja, ka Plutons vairs nav planēta un Saules sistēmā tiek uzskatīts, ka vairs ir tikai astoņas planētas.
Pēc jaunās definīcijas Plutons tika pasludināts par pundurplanētu.
Reklāma
Plutonu 1930. gadā atklāja amerikāņu astronoms Klaids Tombo un 76 gadus tā bija devītā - un pēdējā Saules sistēmas planēta. Pati doma par to, ka varētu eksistēt vēl kāda planēta aiz astotās planētas - Neptūna, ko atklāja jau 1846.gadā, radās atklājot novirzes Neptūna un Urāna orbītās. Šīs novirzes varēja izskaidrot tikai ar attālu masīvu planētu. Vēlāk izrādījās, ka iepriekšējos fotouzņēmumos Plutons jau bija redzams, taču tas tika norakstīts kā fotodefekts. Taču, kad tika noskaidrots, ka Plutons patiesībā varētu eksistēt, tika uzdots šo planētu meklēt - un beigu beigās arī tā tika atrasta.
Neilgi pēc Plutona atklāšanas noskaidrojās, ka planētas masa ir pārāk maza, lai vispār kaut kā iespaidotu Neptūna un Urāna orbītas. Radās doma, ka planētu trajektorijas kļūdainībā ir vainojama kāda lielāka, masīvāka un neatklāta "planēta X". Tika veikti planētas meklējumi, taču bez rezultātiem. Vēlāk izrādījās, ka kļūda izzūd, ja vienādojumā tiek ievietota precizēta Neptūna masa.
Plutona lielākais pavadonis ir Harons. Tas ir aptuveni 2/3 Mēness lielumā, taču tas saņem apmēram 1600 reižu mazāk Saules gaismas nekā Zeme.
To publish this article please contact BalticTravelnews.eu editorial board
--------
Top Offers
