Kāpjot kalnos, pasargā sevi no augstuma slimības

Ir gana daudz cilvēku, kuri izvēlas doties kalnos un meklēt piedzīvojumus. Taču, galamērķos, kas atrodas augstu virs jūras līmeņa, ar katru augšup sperto soli samazinās skābekļa daudzums, un ceļotājus var piemeklēt augstuma slimība.

Augstuma slimība ir slimīgs stāvoklis, kas rodas, ja cilvēks paceļas lielā augstumā (vairāk nekā 3000 metrus virs jūras līmeņa), saistībā ar skābekļa parciālā spiediena samazināšanos elpojama gaisā. Augstumam palielinoties, organisms vairs šādu kompensāciju nespēj nodrošināt, un iestājas skābekļa bads (anoksija). Tas, savukārt, izraisa centrālās nervu sistēmas darbības traucējumus, kuri ietekmē elpošanas, kā arī asinsrites sistēmu.

Vecākiem cilvēkiem augstuma slimības pazīmes var parādīties jau 1000 m augstumā virs jūras līmeņa, turpretī jauniem un trenētiem cilvēkiem — tikai 4000 m augstumā. Akūtu kalnu slimību var arī nepamanīt, jo to var viegli sajaukt ar nogurumu vai migrēnu. Taču, ja parādās galvassāpes vai kādi citi simptomi, speciālisti iesaka nokāpt vismaz 300 metrus zemāk, lai atvieglotu situāciju. Var palīdzēt arī skābekļa baloniņš, bet ne vienmēr tas ir pieejams. 

Visbiežāk dzirdētais padoms, kā izvairīties no augstuma slimības, ir pakāpeniski pielāgoties augstumam. Organisma sagatavošanās posms var ilgt trīs līdz piecas dienas. Ja jūti, ka parādās augstuma slimības simptomi, dodies atpakaļ uz kādu zemāku vietu. Tāpat ieteicams izvairīties no alkohola lietošanas, kā arī 48 stundas pirms došanās kalnos nevajadzētu nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. Aklimatizāciju var paātrināt, lietojot skābus produktus, piemēram, citronskābes un cukura maisījumu, askorbīnskābi.

COMMENTS

(name)


 

About us | Advertising | Contact us | Copyright
All rights reserved © 2002 - 2019 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2019 1st-studio.com

 
Total Timed::0.11467314sec.