4. februāris vēsturē: Šrilanka kļūst par neatkarīgu valsti

Author: Jānis Pēteris Bērziņš
Source: Baltictravelnews.com/history.com/wikipedia.org

Šrilankas valsts ir salīdzinoši jauna, jo tikai 1948. gada 4. februārī tā ieguva neatkarību, bet 1972. gadā angļu doto Ceilonas nosaukumu valsts atstāja pagātnē.

Pirmās liecības par cilvēku dzīvi salā saistāmas jau ar paleolīta laikmetu. Jau kopš aizvēsturiskiem laikiem salā ir valdījuši dažādi valdnieki, vairākums no tiem nākuši no Sinha dinastijas, kas pie varas bijusi 2000 gadus. Nereti salā iebruka Indijas dienvidu karaļvalstis, kas uz neilgu laiku pakļāva sev atsevišķus salas reģionus. 3. gadsimtā pirms Kristus salā ienāca budisms, kas izplatījās ļoti strauji.

Reklāma

Jau kopš seniem laikiem Šrilanka ir bijis nozīmīgs tirdzniecības punkts, kā rezultātā to apciemojuši daudzu tautu kuģi. 16. gadsimta sākumā šeit ieradās portugāļi, bet 17. gadsimtā - holandieši.

Lai arī eiropieši pakļāva lielāko daļu Šrilankas, salas kalnainais reģions Kandy palika neatkarīgs līdz pat 1815. gadam, kad visu salu pakļāva briti, kas dibināja skolas, attīstīja plantācijas un izbūvēja infrastruktūru. II Pasaules kara laikā Šrilanka bija nozīmīga sabiedroto karaspēka bāze. Pēckara gados aizvien vairāk palielinājās salinieku cīņa par neatkarību.

Mazā Šrilankas sala ir tieši tik eksotiska, lai ceļotājiem aizrautos elpa. Te žilbst acis no Ceilonas tējas lauku zaļuma un, protams, tieši tējas dzimtenē tēja garšo vislabāk. Gaiss smaržo pēc savvaļas orhidejām un kanēļa, starp palmām būkšķ ziloņu soļi. Mēdz teikt, ka šī ir vieta, kur savu pēdu nospiedumus esot atstājis pats Buda.

Šrilanka ir mājvieta zeltainām pludmalēm, milzu palmām, tirkīzziliem ūdeņiem un pasakainiem saulrietiem. Šrilankas pludmaļu dažādība sniedz iespēju ikvienam izbaudīt sev vēlamo atpūtu.

Šrilankas galvaspilsēta ir Kolombo. Tā ir pilsēta, kura elpu aizraus ikvienam tās viesim. Te ir apskatāms kā mūsdienas spēj apvienoties ar senatnīgo, debesskrāpji ar koloniālām privātmājām, sporta mašīnas ar rikšām, supermārketi ar ielu tirgotavām, rietumu apģērbu modeļi ar tradicionālajām sarongām.

To publish this article please contact BalticTravelnews.eu editorial board