Author: Jānis Pēteris Bērziņš
Source: BalticTravelnews.com/History.com/Wikipedia
1496. gads bija laiks, kad tikko
bija atklāta Amerika - to pirms 4 gadiem bija izdarījis Kristofers
Kolumbs. Šajā periodā Eiropas valstis saprata, ka līdz ar jaunatklātām
teritorijām nāk līdzi milzīgi ieguvumi - nereti bagātības, slava un arī
atpazīstamība. Šie visi bija iemesli kāpēc 1496. gada
sākumā - 5.martā tā brīža Anglijas karalis Henrijs VII paziņoja, ka
gatavs maksāt komisiju par jaunu zemju atklāšanu.
Šo
komisiju viņš piedāvāja Džonam Kabotam - itālim, kas šajā laikā dzīvoja
Anglijā. Kabots, uzzinājis par Kolumba panākumiem, jau ilgāku laiku bija
"pierunājis pilnas ausis" Anglijas karalim, lai tas atļauj veikt
braucienus pēc Indijas garšvielām arī viņam. Viņš pārliecināja Henriju
VII, ka Indija ir tuvāk Anglijai nekā Spānijai, jo abas atrodas
ziemeļos.
Reklāma
Pēc kāda laika Henrijs VII arī piekrita, taču apsolīja
Kabotam maksāt tikai tad, ja tas patiešām atklās jaunas zemes. Tā nu
Kabots devās savā jūras braucienā un 1497. gada 24. jūnijā žons Kabots
kļuva par pirmo eiropieti, kas izkāpa mūsdienu
Kanādas teritorijā kopš vikingu laikiem, kad to, iespējams, sasniedza
Leifs Eriksons.
Šādā veidā arī Kabots kļuva par pirmo eiropieti,
kas izkāpis uz Amerikas kontinenta (Kolumbs līdz kontinentālajai daļai
tika tikai savā 4. braucienā 1502. gadā).
Tomēr, tā kā
atrastajās zemēs nebija garšvielas vai lielu bagātību, Kabota panākumus
drīz aizmirsa, jo atgriežoties varēja stāstīt tikai par bagātīgiem zivju
lomiem
To publish this article please contact BalticTravelnews.eu editorial board